Yauhas Sau 19:1-42

  • Lawv nplawm thiab thuam Yexus (1-7)

  • Philaj rov taug Yexus zaj (8-16)

  • Yexus raug ntsia saum ncej ntoo ntawm Kaukauthas (16-24)

  • Yexus kom ib tug saib xyuas nws niam (25-27)

  • Yexus txoj sia tu nrho (28-37)

  • Muab Yexus lub cev zais (38-42)

19  Philaj thiaj kom cov tub rog coj Yexus mus nplawm.  Cov tub rog thiaj muab hmab pos qhaib ua ib lub kauj rau Yexus ntoo, thiab muab ib lub tsho tsam xem rau nws hnav.  Lawv txawm los rau ntawm Yexus qw tias, “Hawm cov Yudais tus Vaj Ntxwv lauj!” Ces lawv ib sij xuas tawg ncuav rau nws lub ntsej muag.  Philaj rov tawm mus rau sab nraud thiab hais rau cov Yudais tias, “Saib maj! Kuv coj nws tawm los rau nej kom nej paub tias kuv nrhiav tsis tau nws ib qho txhaum li.”  Yexus thiaj tawm los rau sab nraud, nws ntoo rawv lub kauj pos thiab hnav lub tsho tsam xem. Philaj thiaj hais rau sawv daws tias, “Saib tus neeg no nawj!”  Thaum cov pov thawj hlob thiab cov tub ceev xwm pom Yexus, lawv qw ib tsaug ib tsaug tias, “Muab ntsia saum ntoo!* Muab ntsia saum ntoo!”* Philaj thiaj hais rau lawv tias, “Nej mam tua nej, kuv yeej tsis pom nws ib qho txhaum li.”  Cov Yudais teb Philaj tias, “Peb muaj ib txoj kev cai sam hwm tias yuav tsum muab nws tua pov tseg vim nws khav tias nws yog Vajtswv tus tub.”  Thaum Philaj hnov lawv qw li ntawd mas ua rau nws haj yam ntshai.  Philaj thiaj rov mus rau hauv tus tswv xeev lub tsev thiab nug Yexus tias, “Koj nyob qhov twg tuaj?” Tiam sis Yexus tsis teb nws ib los li. 10  Philaj thiaj hais rau Yexus tias, “Koj tseem tsis teb kuv ib los li lod? Koj tsis paub tias kuv muaj hwj chim tso koj dim thiab muaj hwj chim muab koj tua* no lod?” 11  Yexus teb Philaj tias, “Yog Vajtswv tsis tso cai mas koj yeej tsis muaj hwj chim ua ib yam dab tsi rau kuv li. Twb yog li ntawd, tus uas ntes kuv tuaj cob rau koj thiaj muaj txim hnyav dua koj.” 12  Vim li ntawd, Philaj thiaj nrhiav kev los tso Yexus. Tiam sis cov Yudais qw nrov nrov tias, “Yog koj tso tus neeg no twb yog koj ua yeeb ncuab rau Xixas. Tus uas khav ua vaj ntxwv yeej tawm tsam Xixas.” 13  Thaum Philaj hnov tej lus ntawd, nws coj Yexus tawm los rau sab nraud. Philaj txawm zaum saum lub rooj txiav txim ntawm qhov chaw hu ua Tshav Pua Lag Zeb, lus Henplais hu ua Kanpathas. 14  Hnub ntawd yog hnub sawv daws npaj ua Kev Cai Hla Dhau,* twb yuav txog 12 teev tav su. Philaj hais rau cov Yudais tias, “Saib nej tus vaj ntxwv nawj!” 15  Tiam sis lawv qw tawg ntho tias, “Muab nws tua! Muab nws tua! Muab nws ntsia saum ntoo!”* Philaj hais rau lawv tias, “Kuv tseem yuav muab nej tus vaj ntxwv tua thiab lod?” Cov pov thawj hlob teb ntua tias, “Peb tus vaj ntxwv yog Xixas xwb.” 16  Philaj txawm muab Yexus cob rau lawv coj mus ntsia rau saum tus ncej ntoo.* Ces lawv thiaj coj Yexus mus lawm. 17  Lawv muab tus ncej ntoo* rau Yexus kwv mus. Nws thiaj mus rau qhov chaw hu ua Txha Taub Hau, lus Henplais hu ua Kaukauthas. 18  Qhov chaw ntawd, lawv muab Yexus ntsia rau saum tus ncej ntoo.* Lawv kuj muab ob tug txiv neej dai thiab, ib tug nyob ntawm Yexus ib sab. 19  Philaj kuj sau ntawv rau ib daig txiag ntsia saum tus ncej ntoo* hais tias, “Yexus, tus neeg Naxales uas yog cov Yudais tus Vaj Ntxwv.” 20  Coob tus Yudais pom daim txiag no rau qhov Yexus raug ntsia saum ib tug ncej ntoo* uas nyob ze Yeluxalees, thiab yog sau ua lus Henplais, lus Latees, thiab lus Kilis. 21  Tiam sis cov Yudais tej pov thawj hlob hais rau Philaj tias, “Txhob sau tias, ‘Cov Yudais tus Vaj Ntxwv,’ tiam sis sau tias tus yawg no khav tias nws yog cov Yudais tus Vaj Ntxwv.” 22  Philaj teb tias, “Kuv sau li cas, yuav li ntawd xwb.” 23  Tom qab cov tub rog muab Yexus ntsia saum tus ncej ntoo* lawd, lawv muab nws lub tsho sab nraud* los dua ua plaub daig, ib leeg tau ib daim. Lawv kuj muab nws lub tsho sab hauv* los thiab. Tiam sis lawv pom tias lub tsho sab hauv* ntos keev xeeb hlo thoob plaws.* 24  Lawv thiaj hais zom zaws tias, “Peb txhob muab lub tsho no dua, cia peb muab twv seb leej twg tau xwb.” Tau muaj li no kom tiav raws li Vajtswv txoj lus tau hais tseg tias, “Lawv muab kuv cev tsoos tsho sib faib, thiab muab kuv lub tsho twv seb leej twg tau.” Cov tub rog tau ua li ntawd lawm tiag. 25  Yexus niam thiab nws niam tus niam hluas, thiab Maivliag uas yog Khopas tus poj niam, thiab Maivliag Madalas lawv puav leej sawv ze ntawm tus ncej ntoo* uas ntsia Yexus. 26  Thaum Yexus ntsia mus pom nws niam thiab tus thwj tim uas nws hlub sawv ze ntawd, nws thiaj hais tias, “Niad, tus kod yog koj tus tub.” 27  Yexus kuj hais rau tus thwj tim ntawd tias, “Nws yog koj niam lawm os.” Txij thaum ntawd los, nws thiaj coj Maivliag mus nrog nws nyob lawm. 28  Tom qab ntawd, Yexus paub tias nws twb ua txhua yam tiav raws li nws Leej Txiv tau hais tseg lawm. Nws txawm hais tias, “Kuv nqhis dej.” Nws hais li ntawd kom muaj tiav raws li Vajtswv txoj lus tau hais tseg. 29  Muaj ib hub cawv txiv hmab qaub puv nkaus txawb ntawd. Lawv thiaj muab ib lub xwb kuab raus cov cawv txiv hmab qaub thiab muab chob ib tug tauj* cev mus rau Yexus qhov ncauj. 30  Thaum Yexus saj cov cawv txiv hmab qaub ntawd, nws hais tias, “Tiav lawm lauj!” Nws txawm hnyo hau ntshis, tu siav nrho. 31  Hnub ntawd yog hnub uas npaj rau hnub Xanpataus, thiaj tsis zoo tseg lawv tej cev tuag dai saum ncej rau hnub Xanpataus (vim hnub ntawd tshwj xeeb dua lwm hnub Xanpataus). Cov Yudais thiaj thov Philaj kom muab cov neeg uas dai saum ncej ntoo* tsoo kom lov ceg* es mam li txo cov cev tuag mus. 32  Cov tub rog thiaj los muab ob tug txiv neej uas dai ntawm Yexus ob sab tsoo lov ceg tas. 33  Ua ciav thaum lawv los txog ntawm Yexus, lawv pom tias nws twb tuag lawm. Lawv thiaj tsis tsoo nws ob txhais ceg. 34  Tiam sis ib tug tub rog xuas hmuv nkaug kiag nws phab tav ces dej thiab ntshav txawm tawm los. 35  Tus thwj tim uas Yexus hlub ua tim khawv pom txog tej no. Tej uas nws ua tim khawv txog muaj tseeb tiag. Nws yeej paub tseeb li ntawd tiag, nej thiaj ntseeg tau nws tej lus. 36  Tau muaj li no kom tiav raws li Vajtswv txoj lus hais tseg tias, “Yuav tsis pub nws ib yag txha lov li.” 37  Muaj dua ib nqe hais tias, “Lawv yuav ntsia ntsoov tus uas lawv xuas hmuv nkaug.” 38  Tom qab muaj li no, Yauxej uas nyob hauv lub nroog Alimathias tuaj thov Philaj tso cai rau nws coj Yexus lub cev mus. Yauxej kuj yog Yexus ib tug thwj tim, tiam sis nws tsis qhia leej twg paub rau qhov nws ntshai cov Yudais. Thaum Philaj tso cai, nws thiaj coj Yexus lub cev mus lawm. 39  Nikhaudemaus kuj nqa ib co hmoov tshuaj tsw qab mules thiab alaus hnyav txog 100 phaus* tuaj ntawd thiab. Nws yog tus uas yav nram ntej mus cuag Yexus hmo ntuj. 40  Nkawd thiaj muab cov tshuaj tsw qab tso rau cov ntaub mag qhwv Yexus lub cev raws li cov Yudais txoj kev cai log tuag. 41  Muaj ib lub vaj nyob ze qhov chaw uas ntsia Yexus. Hauv lub vaj ntawd kuj muaj ib lub qhov ntxa txaug tshiab tshiab uas tsis tau muab leej twg tso rau hauv li. 42  Vim lub qhov ntxa nyob ze ze, thiab tseem yog hnub uas cov Yudais npaj rau hnub ua Kev Cai Noj Mov Ci Tsis Xyaw Keeb,* lawv thiaj muab Yexus zais rau qhov chaw ntawd.

Cov taw ntawv

Los sis “tua rau saum tus ncej ntoo.”
Qhov no yog hais txog lub lim tiam ua Kev Cai Hla Dhau, kuj suav qhov uas lawv ua Kev Cai Noj Mov Ci Tsis Xyaw Keeb thiab, uas yog ua xya hnub.
Los sis “ntos thoob plaws tsis muaj leej leeg.”
Mus saib lo lus “Tsho” hauv Cov Lus Txhais.
Mus saib lo lus “Tsho” hauv Cov Lus Txhais.
Mus saib lo lus “Tsho” hauv Cov Lus Txhais.
Los sis “ib tug pas hixauv.”
Ntshe lawv muab tsoo lov ceg kom tu siav sai dua.
Kwv lam li 30 kilus.