Antikrists nav kāds konkrēts cilvēks vai organizācija, jo Bībelē teikts, ka ir ”daudzi antikristi”. (1. Jāņa 2:18.) Vārds ”antikrists” cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē ”tas, kurš pret Kristu (vai Kristus vietā)”, un to var attiecināt uz ikvienu, kas...

•   noliedz, ka Jēzus ir Kristus (Mesija) vai ka Jēzus ir Dieva Dēls (1. Jāņa 2:22);

•   pretojas Kristum — Dieva svaidītajam (Psalms 2:1, 2; Lūkas 11:23);

•   uzdodas par Kristu (Mateja 24:24);

•   vajā Kristus sekotājus, bet pāridarījumu viņiem, Jēzus uzskata par nodarījumu sev (Apustuļu darbi 9:5);

•   sauc sevi par kristiešiem, bet rīkojas netaisnīgi un viltīgi (Mateja 7:22, 23; 2. Korintiešiem 11:13).

 Bībelē par antikristu ir saukti ne tikai atsevišķi cilvēki, kas tā rīkojas, — vārds ”antikrists” tiek attiecināts arī uz viņiem kopumā. (2. Jāņa 7.) Antikrists parādījās apustuļu laikā un darbojas vēl joprojām, kā jau tas bija paredzēts Bībelē. (1. Jāņa 4:3.)

•   Viņi atbalsta aplamas mācības par Jēzu. (Mateja 24:9, 11.) Piemēram, tie, kas māca, ka Jēzus ir Visvarenais Dievs, vai aizstāv mācību par trīsvienību, pretojas tam, ko mācīja Jēzus, proti: ”Tēvs ir lielāks par mani.” (Jāņa 14:28.)

•   Antikristi noliedz to, ko Jēzus mācīja par Dieva valstību. Piemēram, daži reliģiskie vadītāji apgalvo, ka Kristus darbojas caur cilvēku valdībām. Bet šī mācība ir pretrunā Jēzus teiktajam: ”Mana valstība nav no šejienes.” (Jāņa 18:36.)

•   Viņi saka, ka Jēzus ir viņu Kungs, tomēr neklausa viņa norādījumiem, tai skaitā pavēlei sludināt labo vēsti par valstību. (Mateja 28:19, 20; Lūkas 6:46; Apustuļu darbi 10:42.)