”KAD mani pārņem dziļa nomāktība,” stāsta Anna *, ”man nav ne mazākās vēlēšanās kaut ko darīt, pat ne to, kas man parasti sagādā prieku. Es gribu tikai gulēt. Es bieži jūtos nemīlama, nevērtīga un tā, it kā es citiem būtu tikai par nastu.”

”Es domāju par pašnāvību,” atceras Džūlija. ”Patiesību sakot, es nevēlējos mirt. Es tikai gribēju, lai manas mokošās izjūtas beigtos. Parasti es esmu iejūtīga un izpalīdzīga, bet, kad esmu nomākta, man nerūp neviens un nekas.”

Anna un Džūlija vēl bija pusaudzes, kad viņas pirmo reizi piedzīvoja depresiju. Daudzi jaunieši palaikam jūtas nomākti, taču Annai un Džūlijai dziļas nomāktības periodi ilga nedēļām un reizēm pat mēnešiem. ”Sajūta ir tāda, it kā es būtu iesprostota tumšā alā, no kuras nav izejas,” saka Anna. ”Ir tā, it kā es zaudētu prātu, zaudētu pati sevi.”

Šo meiteņu pieredzētais nav nekas neparasts. Depresija tiek diagnosticēta aizvien lielākam skaitam jauniešu, un šis skaits pieaug satraucošā ātrumā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka depresija ir ”galvenais cēlonis, kas ietekmē 10 līdz 19 gadus vecu zēnu un meiteņu veselību un darbaspējas”.

 Depresijas simptomi var izpausties pusaudžu vecumā, un starp tiem var būt miega traucējumi, samazināta vai palielināta apetīte un svara izmaiņas. Tāpat var parādīties izmisums, bezcerība, skumjas un nevērtības sajūta. Ir vēl citas pazīmes, piemēram, norobežošanās no citiem, grūtības koncentrēties un atcerēties informāciju, domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi, kā arī dažādi neizskaidrojami simptomi. Kad psihiskās veselības speciālistiem rodas aizdomas par depresiju, viņi parasti meklē noteiktu simptomu grupas, kuri ilgst nedēļām un būtiski traucē cilvēka ikdienas dzīvi.

Kā ziņo PVO, ”depresiju izraisa sociālo, fizisko un bioloģisko faktoru mijiedarbība”. Tālāk ir minēti daži no tiem.

Fiziskie faktori. Daudziem, kas cieš no depresijas, arī Džūlijai, ģimenē jau ir bijuši depresijas gadījumi. Tas liek domāt, ka sava loma var būt iedzimtībai, kas, iespējams, ietekmē ķīmiskos procesus smadzenēs. Vēl citi fiziskie faktori ir, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, hormonālas pārmaiņas, kā arī ilgstoša atkarību izraisošu vielu lietošana, kas var veicināt depresiju vai pastiprināt tās simptomus. *

Stress. Neliels stress var nākt par labu, turpretī ilgstošs vai pārmērīgs stress var kaitēt kā fiziski, tā psiholoģiski, un pusaudžiem, kas organismā notiekošo pārmaiņu dēļ ir sevišķi jūtīgi, tas pat var izraisīt depresiju. Reizēm precīzus depresijas cēloņus noteikt ir grūti. Kā jau bija minēts, tie var būt dažādu faktoru kombinācija.

Ar stresu saistīti faktori, kas var sekmēt depresiju, ir vecāku šķiršanās, tuva cilvēka nāve, fiziska vai seksuāla vardarbība, nelaimes  gadījums, slimība vai arī mācīšanās traucējumi — jo īpaši, ja bērns to dēļ jūtas atstumts. Vēl kāds faktors var būt pārmērīgi augstas vecāku gaidas, iespējams, saistībā ar sekmēm mācībās. Citi iespējamie depresijas izraisītāji ir fiziskas un emocionālas pārestības, neziņa par nākotni, depresīva tēva vai mātes emocionāla atsvešinātība un vecāku rīcības neparedzamība. Kas var palīdzēt pusaudzim, kurš cieš no depresijas?

Mērenas un smagas depresijas ārstēšanai parasti ir nepieciešamas psihiskās veselības speciālista konsultācijas un medikamenti. * Jēzus Kristus teica: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.” (Marka 2:17.) Slimība var ietekmēt jebkuru ķermeņa daļu, arī smadzenes. Tāpēc var būt noderīgi arī veikt izmaiņas dzīvesveidā, jo mūsu prāts un ķermenis ir cieši saistīti.

Tiem, kas cieš no depresijas, ir būtiski iespēju robežās rūpēties par savu fizisko un emocionālo veselību. Piemēram, ēdiet veselīgi, atvēliet pietiekami daudz laika miegam un regulārām fiziskām aktivitātēm. Fiziskas slodzes laikā organismā izdalās ķīmiskas vielas, kas var uzlabot garastāvokli un miegu, kā arī vairot enerģiju. Ja iespējams, centieties pamanīt faktorus, kas provocē nomāktības periodus, un pazīmes, kas liecina par to tuvošanos, un izveidojiet atbilstošu rīcības plānu. Vērsieties pie kāda, kam jūs uzticaties. Ģimenes locekļi un tuvi draugi jums var palīdzēt sekmīgāk tikt galā ar nomāktības brīžiem, iespējams, atvieglojot to izpausmes. Pierakstiet savas domas un izjūtas dienasgrāmatā. Šāds paradums  palīdzēja rakstā minētajai Džūlijai. Un vissvarīgākais — rūpējieties par savām garīgajām vajadzībām. Tas lielā mērā var ietekmēt jūsu attieksmi pret dzīvi. Jēzus Kristus sacīja: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3.)

Gan Anna, gan Džūlija var apliecināt šo Jēzus vārdu patiesumu. Anna stāsta: ”Garīga darbība man palīdz koncentrēties uz citiem cilvēkiem, nevis tikai uz savām problēmām. Tas ne vienmēr ir viegli, taču tas man ļauj justies labāk.” Džūlija rod mierinājumu lūgšanās un Bībeles lasīšanā. ”Kad es lūgšanā Dievam esmu atklāti pastāstījusi, kas man ir uz sirds, es jūtos daudz mierīgāka,” viņa saka. ”Un Bībele man palīdz saprast, ka es esmu vērtīga Dieva acīs un ka viņš gādā par mani. Bībeles lasīšana man arī ļauj saglabāt pozitīvu skatījumu uz nākotni.”

Dievs Jehova, būdams mūsu Radītājs, pilnībā saprot, kā mūsu emocijas un attieksmi pret dzīvi ietekmē audzināšana, dzīves pieredze un ģenētiskā uzbūve. Tāpēc viņš mums spēj dāvāt nepieciešamo atbalstu un mierinājumu, piemēram, sniedzot to ar iejūtīgu un saprotošu cilvēku starpniecību. Turklāt pienāks laiks, kad Dievs izdziedinās visas slimības — vai tās būtu fiziskas, vai psihiskas. ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu,”” teikts Jesajas grāmatā, 33. nodaļas 24. pantā.

Bībelē ir apsolīts, ka Dievs ”noslaucīs visas asaras no [mūsu] acīm, un nāves vairs nebūs, arī bēdu, vaimanu un sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:4.) Vai gan tas nav mierinoši? Ja jūs vēlētos vairāk uzzināt par to, kāds ir Dieva nodoms par cilvēkiem un zemi, apmeklējiet mūsu vietni jw.org. Tur jūs atradīsiet brīnišķīgu Bībeles izdevumu, ko var lasīt tiešsaistē, kā arī rakstus par visdažādākajām tēmām, arī depresiju.