Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas azartspēlēs slikts?

Kas azartspēlēs slikts?

Kas azartspēlēs slikts?

”Apmēram 290 000 austrāliešu ir atkarīgi no azartspēlēm, un viņu dēļ ik gadus rodas zaudējumi vairāk nekā 3 miljardu dolāru [1,9 miljardu latu] apmērā. Tas nes postu ne tikai pašiem atkarīgajiem azartspēlmaņiem, bet arī aptuveni 1,5 miljoniem citu cilvēku, kurus tieši ietekmē viņu rīcības sekas — bankrots, šķiršanās, pašnāvības un darba kavējumi.” (Dž. Hovards, Austrālijas premjerministrs, 1999. gads.)

IEPRIEKŠĒJĀ rakstā minētajam Džonam izveidojās atkarība no azartspēlēm. * Viņš pārcēlās uz Austrāliju un apprecējās ar Lindu, kas arī bija aizrāvusies ar azartspēlēm. Džona atkarība kļuva aizvien spēcīgāka. Viņš stāsta: ”Sākumā es pirku loterijas biļetes, bet vēlāk sāku likt naudu uz sacīkšu zirgiem un spēlēt kazino. Visbeidzot pienāca brīdis, kad es spēlēju azartspēles gandrīz katru dienu. Dažreiz es nospēlēju visu algu un nekas nepalika pāri ne ikmēneša kredīta maksājumiem, ne pārtikai. Pat ja es laimēju lielu summu, es turpināju spēlēt. Asās izjūtas, ko sagādā laimests, — tas bija tas, uz kā es ”uzķēros”.”

Tādu cilvēku kā Džons ir ļoti daudz. Šķiet, azartspēļu drudzis ir pārņēmis veselas zemes. Žurnālā USA Today bija sacīts, ka no 1976. līdz 1997. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs summas, uz kurām tika spēlēts legālajās azartspēlēs, pieauga par veseliem 3200 procentiem.

”Savulaik ļaudis uzskatīja azartspēles par morālu un sociālu ļaunumu. Mūsdienās tas ir sabiedrībā pieņemts brīvā laika pavadīšanas veids,” atzīmēts Kanādas laikrakstā The Globe and Mail. Norādot uz vienu no iemesliem, kāpēc sabiedrības attieksme ir tā mainījusies, laikrakstā teikts: ”Šīs priekšstata maiņas tiešais cēlonis ir valsts finansēta reklāmas kampaņa — iespējams, dārgākā un ilgstošākā šāda veida kampaņa Kanādas vēsturē.” Kā azartspēļu un izložu popularizēšana ir ietekmējusi sabiedrību dažās zemēs?

Azartspēļu atkarības epidēmija

Kā lēš Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes Atkarību katedra, 1996. gadā azartspēļu atkarība bija vērojama 7,5 miljoniem pieaugušo amerikāņu un 7,9 miljoniem amerikāņu jauniešu. Šie skaitļi bija minēti ziņojumā, ko ASV kongresam iesniedza Nacionālā azartspēļu ietekmes izpētes komisija (NAIIK). Ziņojumā bija sacīts, ka reālais azartspēļu atkarības gadījumu skaits Amerikā, visticamāk, ir daudz lielāks par reģistrēto.

Ņemot vērā zaudēto darbu un veselību, kā arī nepieciešamību maksāt bezdarbnieku pabalstus un finansēt ārstēšanas programmas, tiek lēsts, ka azartspēļu atkarība ASV sabiedrībai izmaksā miljardiem dolāru gadā. Taču šis skaitlis nesniedz priekšstatu par sāpēm un ciešanām, kas jāpieredz apkārtējiem — azartspēlmaņu tuviniekiem, draugiem un kolēģiem — tādu azartspēļu atkarības izraisītu problēmu dēļ kā zādzības, līdzekļu piesavināšanās, pašnāvības, varmācība pret ģimenes locekļiem un cietsirdīga izturēšanās pret bērniem. Kāds Austrālijā veikts pētījums liecina, ka viens atkarīgs azartspēlmanis var tieši ietekmēt līdz desmit cilvēku. ASV Nacionālās pētniecības padomes ziņojumā sacīts, ka līdz ”50 procentiem atkarīgo azartspēlmaņu dzīvesbiedru un līdz 10 procentiem bērnu ir pieredzējuši fizisku varmācību no šo cilvēku puses”.

”Lipīga” atkarība

Šķiet, azartspēļu atkarība, gluži kā dažas slimības, var pāriet no vecākiem uz bērniem. ”Atkarīgo azartspēlmaņu bērniem ir lielāka nosliece uz tādiem kaitīgiem paradumiem kā smēķēšana, dzeršana un narkotiku lietošana, un viņiem ir paaugstināts risks pašiem kļūt atkarīgiem no azartspēlēm,” teikts NAIIK ziņojumā. Tajā izskan arī brīdinājums, ka ”pusaudžiem, kas spēlē azartspēles, risks kļūt atkarīgiem ir lielāks nekā pieaugušajiem”.

Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes Atkarību izpētes nodaļas vadītājs Dr. Hovards Šefers saka: ”Aizvien vairāk pierādījumu liecina, ka nodošanās nelegālām azartspēlēm jauniešu vidū pieaug vismaz tikpat straujā tempā kā iespēja spēlēt legāli.” Runājot par kaislīgo azartspēlmaņu iespējām izmantot savām vajadzībām internetu, viņš piebilst: ”Kā kreka kokaīns atnesa jaunas izjūtas kokaīna lietotājiem, tā elektronika, manuprāt, mainīs izjūtas, ko sagādā azartspēles.”

Azartspēļu biznesu bieži attēlo kā nozari, kas piedāvā nevainīgu izpriecu. Taču pusaudžiem azartspēles var izraisīt tikpat spēcīgu atkarību kā narkotikas un pamudināt uz noziedzīgu rīcību. Lielbritānijā kādā pētījumā tika noskaidrots, ka no pusaudžiem, kas aizrāvušies ar azartspēlēm, ”46 procenti zog naudu saviem ģimenes locekļiem”, lai varētu spēlēt.

Par spīti minētajiem faktiem, kāda ietekmīga azartspēļu biznesa asociācija attaisno šo spēļu popularizēšanu, apgalvojot, ka ”lielākajai daļai amerikāņu, kas spēlē azartspēles, nerodas nekādas problēmas”. Bet, pat ja cilvēks uzskata, ka azartspēles nekaitē viņa finansiālajam stāvoklim un veselībai, kā tās iespaido viņa garīgumu? Vai pastāv nopietni iemesli atturēties no azartspēlēm? Par šiem jautājumiem būs runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Skat. informāciju ”Atkarības pazīmes” 4. un 5. lappusē.

[Papildmateriāls/Attēli 4., 5. lpp.]

Atkarības pazīmes

Kā norāda Amerikas Psihiatru asociācija, 5. lappusē uzskaitītās pazīmes palīdz noteikt, vai cilvēkam ir izveidojusies atkarība no azartspēlēm. Lielākā daļa speciālistu uzskata, ka tie, kuriem izpaužas vairākas no minētajām pazīmēm, ir atkarīgi no azartspēlēm, savukārt tiem, kuriem ir vērojama kaut vai viena no tām, pastāv risks tādiem kļūt.

Spēle aizņem domas. Jūsu prātu pastāvīgi nodarbina domas par spēli — jūs pārcilājat prātā iepriekšējās spēlēšanas reizes un plānojat nākamās vai domājat, kur dabūt naudu spēlei.

Pieradums. Lai sasniegtu kārotās izjūtas, jāspēlē uz aizvien lielākām summām.

Abstinence. Ja jūs mēģināt spēlēt mazāk vai nespēlēt nemaz, jūs kļūstat nemierīgs un viegli aizkaitināms.

Bēgšana. Spēle jums ir veids, kā aizbēgt no problēmām vai arī mazināt bezcerības, vainas, trauksmes vai nomāktības sajūtu.

Mēģinājumi atspēlēties. Paspēlējis naudu, jūs bieži vien otrā dienā atgriežaties, cerot to atspēlēt.

Meli. Jūs melojat ģimenes locekļiem, ārstiem un citiem, lai noslēptu, cik lielā mērā esat nodevies spēlei.

Kontroles zudums. Jūs vairākkārt nesekmīgi esat centies atmest vai samazināt spēlēšanu.

Likumpārkāpumi. Lai iegūtu naudu spēlei, jūs esat pārkāpis likumu, piemēram, krāpies, zadzis vai piesavinājies svešu naudu.

Apdraudētas svarīgas attiecības. Azartspēļu dēļ jūs esat zaudējis vai riskējat zaudēt attiecības ar tuvu cilvēku, izglītības vai karjeras iespēju vai darbu.

Materiāla palīdzība no citiem. Jums ir bijis jālūdz citiem izpalīdzēt ar naudu, lai risinātu nopietnas materiālas problēmas, kas radušās azartspēļu dēļ.

[Norāde par autortiesībām]

Avots: National Opinion Research Center at the University of Chicago, Gemini Research, and The Lewin Group.

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Kādu ideju pauž loteriju reklāmas?

”Loteriju reklāmas.. ..var ietekmēt vērtību izpratni, liekot saprast, ka azartspēles ir kaut kas nekaitīgs vai pat tikumisks,” saka Djūka universitātes zinātnieki ASV Nacionālajai azartspēļu ietekmes izpētes komisijai iesniegtā ziņojumā. Kā loteriju reklāma iespaido sabiedrību? Ziņojumā rakstīts: ”Droši vien nebūs pārspīlēti teikt, ka loteriju reklāmās ietverta destruktīva ideja — priekšstats, ka panākumi ir atkarīgi no pareizo skaitļu izvēles. Šī izkropļotā ”izglītības” programma, ko izvērš loteriju rīkotāji, ilgākā laikā var izraisīt sekas, kas ir tieši pretējas cerētajām, — proti, samazināt valsts ienākumus, bremzējot ekonomisko izaugsmi. Konkrēti sakot, ja loteriju reklāma graus vēlēšanos strādāt, iekrāt līdzekļus un pašiem finansēt savu izglītību, galu galā mazināsies produktivitātes pieaugums. Lai vai kā, cerēt uz brīnumu — tā nav gluži tā panākumu atslēga, ko mēs parasti mēģinām iemācīt saviem bērniem.”

[Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

Katra māja — kazino

Par daudzkārt mazākiem līdzekļiem, nekā būtu vajadzīgs jaunu spēļu namu celtniecībai, azartspēļu organizācijas mūsdienās veido tīmekļa vietnes, kas ļauj jebkuru māju vai dzīvokli, kurā ir dators ar interneta pieslēgumu, pārvērst par virtuālu kazino. Deviņdesmito gadu vidū internetā bija apmēram 25 azartspēļu vietnes, bet 2001. gadā to skaits jau pārsniedza 1200, un ienākumi no interneta azartspēlēm divkāršojas ar katru gadu. 1997. gadā azartspēļu vietnes ienesa 300 miljonus dolāru (188 miljonus latu), 1998. gadā — 650 miljonus (407,6 miljonus latu), 2000. gadā — 2,2 miljardus (1,4 miljardus latu), un speciālisti prognozē, ka 2003. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 6,4 miljardiem (4 miljardiem latu), ziņo aģentūra Reuters.

[Attēls 6. lpp.]

Vienas no azartspēļu atkarības sekām ir ģimenes, kam trūkst naudas pārtikai

[Attēls 7. lpp.]

Azartspēles strauji kļūst populāras jauniešu vidū

[Attēls 8. lpp.]

Atkarīgo azartspēlmaņu bērniem pastāv lielāks risks pašiem kļūt atkarīgiem no azartspēlēm