Bībeles viedoklis

Vai zeme kādreiz būs paradīze?

TEIKSMAINI nostāsti par zelta laikmetu, kad cilvēks bija nevainojams, kad viņam bija ciešas attiecības ar augstāku, dievišķu būtni un viņš bija brīvs no slimībām un nāves, ir atrodami daudzās tautās. Šādi nostāsti ir, piemēram, ēģiptiešiem, meksikāņiem, peruāņiem un tibetiešiem, un tajos ir ietverta arī doma par cilvēka krišanu grēkā.

Protams, laika gaitā šajos nostāstos ir iezagušies dažādi sagrozījumi un izpušķojumi, tomēr daudzās tiem kopīgās detaļas nevar būt vienkārša sakritība. Daudzi ir secinājuši, ka nostāstu pamatā acīmredzot ir reāli vēsturiski notikumi. Tautu teiksmās un leģendās iezīmētā kopējā aina ir pārsteidzoši līdzīga tai, kas mums atklājas pirmās Mozus grāmatas pirmajās nodaļās. Taču Bībelē mēs varam atrast nevis fantastisku, neskaidru aprakstu, kāds ir raksturīgs mītiem, bet gan precīzu un detalizētu stāstu par seniem notikumiem. (2. Timoteja 3:16.)

Ideāls sākums

Pirmajā Mozus grāmatā ir stāstīts, ka Dievs radīja pirmos cilvēkus Ādamu un Ievu un deva viņiem par mājvietu zaļojošu dārzu, ko sauca par Ēdenes dārzu. Cilvēku veselība bija nevainojama, un viņiem bija iespēja dzīvot mūžīgi. Nāve bija sods, kas draudēja vienīgi tad, ja viņi grēkotu. (1. Mozus 2:8—17; Romiešiem 5:12.) Ādamam un Ievai tika dots uzdevums: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Mozus 1:28.) Tā visa zeme kļūtu par paradīzi, kur dzīvotu pilnīgi cilvēki, kas ar prieku pakļautos savam Dievam un Valdniekam.

Diemžēl Ādams un Ieva nepaklausīja Dievam un zaudēja gan iespēju piepildīt Dieva nodomu, gan arī izredzes uz mūžīgu dzīvi. Taču Dievs Jehova nav mainījis savu sākotnējo nodomu par dzīvi uz zemes. ”[Mans vārds, kas iziet no manas mutes,] neatgriezīsies pie Manis tukšā,” saka Jehova. ”Tam jāizdara tas, ko Es vēlos.” (Jesajas 55:11.) Patiesībā Dieva nodoms padarīt visu zemi par paradīzi, kur dzīvotu cilvēki, kas atspoguļotu viņa īpašības, ir viena no galvenajām Bībeles tēmām. (Romiešiem 8:19—21.)

”Tu būsi ar mani paradīzē”

Uzreiz pēc tam, kad Ādams un Ieva sagrēkoja, Dievs apsolīja radīt ”dzimumu”, kas beigu beigās darīs galu ”vecajai čūskai”, Sātanam Velnam, un visiem viņa ļaunajiem darbiem.  (1. Mozus 3:15; Atklāsmes 12:9; 1. Jāņa 3:8.) Ar laiku kļuva skaidrs, ka šis ”dzimums” pirmām kārtām ir Jēzus Kristus. (Galatiešiem 3:16.) Turklāt Dievs ir iecēlis Jēzu par ķēniņu debesu Valstībā jeb debesu valdībā, kas nākotnē pārvaldīs visu zemi. (Daniēla 7:13, 14; Atklāsmes 11:15.)

Kristus paveiks to, ko savas nepaklausības dēļ nespēja īstenot Ādams. Zīmīgi, ka Bībelē Jēzus tiek saukts par ”pēdējo Ādamu”. (1. Korintiešiem 15:45.) Pievērsīsim uzmanību, ka parauglūgšanā Jēzus zemeslodes nākotni saistīja ar Dieva Valstību, sacīdams: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.)

Kad Jēzus, nākamais zemeslodes valdnieks, bija uz zemes, viņš ar pilnām tiesībām varēja apsolīt noziedzniekam, kas bija nožēlojis savus grēkus: ”Patiesi es tev saku šodien, tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:43, NW.) Paradīze, par kuru runāja Jēzus, būs uz zemes, kā Dievs to sākotnēji bija paredzējis. Bībelē teiktais labi apstiprina šo domu, un par to var pārliecināties, lasot tālāk minētos pantus.

”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” (Psalms 72:16.) ”Taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā.” (Salamana Pamācības 2:21.) ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūras dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.)

Jēzus vārdi ”svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi”, ko viņš teica savā slavenajā Kalna runā, ir saskaņā ar šiem Bībeles pantiem. (Mateja 5:5.) Vēlāk apustulis Jānis rakstīja: ”Dieva mājoklis pie cilvēkiem.. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4.) Ir skaidrs, ka šajos pantos ir runāts nevis par debesu ”paradīzi”, bet gan par paradīzi, kas būs izveidota šeit, uz zemes.

Ko ir secinājuši Bībeles pētnieki

Daudzi autoritatīvi Bībeles pētnieki ir secinājuši, ka Kristus Valstības valdīšanas laikā zeme tiks pārvērsta par paradīzi. Lūk, ko ir rakstījis teologs Džozefs Saiss: ”Mesijas valdīšanas laikā visa zeme kļūs tāda, ..kāda tā.. būtu bijusi, ja Ādams nekad nebūtu kritis grēkā.” Savā darbā The New Testament for English Readers (Jaunā Derība angļu lasītājiem) Henrijs Olfords rakstīja: ”Dieva Valstībai.. ir jādarbojas tik ilgi, kamēr tā sāks valdīt pār šo zemi, un tās pavalstnieki iemantos zemi.. visbeidzot tās atjaunotajā un svētītajā stāvoklī uz mūžiem.” (Kursīvs autora.)

Līdzīgi arī slavenais zinātnieks un cītīgais Bībeles pētnieks Īzāks Ņūtons rakstīja: ”Pēc tiesas dienas zemi apdzīvos [cilvēki], un ne tikai 1000 gadus, bet visu mūžību.”

Tā kā nākotnē zemi pārvaldīs Jēzus Kristus, ļaunums pilnībā izzudīs. (Jesajas 11:1—5, 9.) Zeme tiks padarīta par paradīzi, tā sagādājot mūžīgu slavu tās Radītājam.

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Kāds bija sākotnējais Dieva nodoms, kad viņš radīja zemi un cilvēkus? (1. Mozus 1:28.)

▪ Ko panāks Dieva Valstība? (Mateja 6:10.)

▪ Kāpēc var ticēt, ka ļaunums uz zemes pilnībā izzudīs? (Jesajas 11:1—5, 9.)

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mateja 5:5.)