● Trieciens, kas rada 80 līdz 100 g pārslodzi, ir pietiekami stiprs, lai cilvēkam iestātos kontūzija. Taču dzeņi, kaļot koku, iztur apmēram 1200 g pārslodzi. Turklāt neizskatās, ka šie putni ciestu no galvassāpēm, nemaz nerunājot par kontūziju. Kā tas iespējams?

Pārdomām. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka dzeņa galvas izcilo amortizāciju nosaka četri faktori.

1. Ciets, bet elastīgs knābis.

2. Mēles kauliņu un elastīgu audu struktūra, kas apliecas apkārt galvaskausam.

3. Porains apgabals galvaskausā.

4. Ar cerebrospinālo šķidrumu pildītā telpa starp galvaskausu un smadzenēm ir pavisam maza.

Šie elementi amortizē mehānisko triecienu, tāpēc dzenis var rībināt koku, sitot pa to ar knābi līdz pat 22 reizēm sekundē, un negūt nekādus smadzeņu bojājumus.

Ņemot par paraugu dzeņa galvas uzbūvi, zinātnieki ir konstruējuši triecienizturīgu korpusu, ko nespēj sabojāt līdz 60 000 g liela pārslodze. Viņi cer, ka šis sasniegums palīdzēs izstrādāt labāku aizsardzību lidojuma parametru reģistratoriem, kas patlaban iztur tikai tādus triecienus, kuru radītā pārslodze nepārsniedz 1000 g. Inženierzinātnieks Kims Blekbērns no Krenfīldas universitātes (Lielbritānija) raksta, ka dzeņa galvas uzbūve ir ”apbrīnojams piemērs, kas ilustrē, kā daba rada komplicētas struktūras, kuru kombinācija atrisina šķietami neatrisināmu problēmu”.

Kā jūs domājat? Vai dzeņa amortizācijas mehānisms ir radies nejauši? Vai arī tas ir radīts?

[Shēma 17. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

1

2

3

4

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

Sarkangalvas dzenis: © 2011 photolibrary.com