Rozija stāsta: ”Es nespēju atbrīvoties no raizēm, jo savā prātā vienmēr padarīju visu sliktāku, nekā tas patiesībā bija, un iztēlojos ļaunāko iespējamo scenāriju.” Kādi Bībeles panti viņai palīdzēja? Viens no tiem ir Mateja 6:34: ”Neraizējieties par rītdienu, jo rītdien būs citas raizes. Katrai dienai jau ir diezgan pašai savu grūtību.” Tagad Rozija atzīst, ka šie Jēzus vārdi viņai iemācīja neraizēties par to, kas varētu notikt rīt. ”Man jau tāpat bija pietiekami daudz, par ko raizēties,” viņa saka, ”un man it nemaz nebija vajadzīgas papildu raizes par kaut ko tādu, kas vēl nav noticis un, visticamāk, nemaz nenotiks.”

Arī Jasmina juta, ka nespēj tikt galā ar raizēm. ”Pāris dienu nedēļā es raudāju un naktīs bieži nespēju iemigt,” viņa atceras. ”Negatīvās domas mani pastāvīgi grauza.” Kāds Bībeles pants viņai palīdzēja? Viņa min vārdus no 1. Pētera 5:7: ”Uzticiet viņam [Dievam] visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek.” ”Laikam ejot, es nemitīgi lūdzu Jehovu, un viņš atbildēja uz manām lūgšanām,” stāsta Jasmina. ”Sajūta bija tāda, it kā no maniem pleciem būtu noņemts milzu smagums. Laiku pa laikam negatīvās domas atgriežas, bet tagad es zinu, kā tikt ar tām galā.”

Kāda jauna sieviete, vārdā Izabella, atzīst: ”Man šķiet, neizlēmība man ir gēnos, jo arī mans tēvs mēdz visu atlikt līdz pēdējam. Nav retums, ka mani gaida svarīgs darbs, bet es nevaru sevi piespiest ķerties tam klāt — tikai atpūšos vai skatos televīziju. Es apzinos, ka šādi es kaitēju pati sev, jo vilcināšanās vairo spriedzi un tās dēļ darbs tiek izdarīts pa roku galam.” Viņai palīdzēja princips, kas ietverts 2. Timotejam 2:15: ”Centies iegūt Dieva atzinību un būt viņa priekšā darbinieks, kam nav, par ko kaunēties.” ”Es negribēju, lai Jehovam būtu jākaunas par manu darbu tāpēc, ka esmu vilkusi to garumā,” saka Izabella. Viņai ir izdevies lielā mērā mainīt savu attieksmi.

Līdzīga problēma bija Kelsijai, kas stāsta: ”Bieži bija tā, ka man līdz noteiktam datumam bija jāpabeidz kāds darbs, bet es to atliku līdz pašam pēdējam brīdim. Es raudāju, naktīs nevarēju gulēt un ļāvos negatīvām domām. Tas man nenāca par labu.” Kelsijai ļoti noderēja vārdi, kas lasāmi Salamana Pamācībās 13:16: ”Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību.” Viņa paskaidro, ko viņai deva pārdomas par šo Bībeles pantu: ”Es sapratu, ka ir gudri rīkoties praktiski un veidot plānus. Tagad uz mana rakstāmgalda ir kalendārs, ar kura palīdzību es plānoju gaidāmos darbus, turklāt tā es disciplinēju sevi, lai neatliktu visu uz pēdējo brīdi.”

”Vīrs mani pameta vienu ar četriem maziem bērniem,” atceras Kirstena. Kāds Bībeles princips izrādījās noderīgs viņas situācijā? Salamana Pamācībās 17:17 ir teikts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Kirstena meklēja palīdzību pie citiem, kas, tāpat kā viņa, kalpo Jehovam. Kāds bija iznākums? Viņa stāsta: ”Draugi mani atbalstīja visdažādākajos veidos. Daži atstāja pie manām durvīm pārtikas produktus un ziedus. Trīs reizes viņi mums ar bērniem palīdzēja pārcelties uz jaunu dzīvesvietu. Kāds paziņa man palīdzēja sameklēt darbu. Es pastāvīgi jutu, ka draugi ir līdzās.”

Arī iepriekšējos rakstos minētā Delfina cīnījās ar vientulību. Viņa atceras savas izjūtas pēc traģiskajiem notikumiem: ”Bija tā, it kā es vērotu citus caur veikala skatlogu. Dzīve ritēja tur, iekšpusē, bet es stāvēju ārā. Es jutos ļoti vientuļa.” Bībeles pants, kas viņai palīdzēja, bija Psalms 68:7: ”Dievs vada viņu mājās vientuļos.” Delfina saka: ”Bija skaidrs, ka šajā pantā nav domātas vienkārši mājas burtiskā nozīmē. Es sapratu, ka Dievs mums piedāvā garīgas mājas, patiesi drošu vietu, kur var rast īstus draugus un veidot sirsnīgas attiecības ar cilvēkiem, kas mīl Jehovu. Bet es zināju, ka nevarēšu nodibināt šādas attiecības ar citiem, ja vispirms nekļūšu tuvāka Jehovam. Šajā ziņā man palīdzēja Psalms 37:4: ”Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!””

”Es pārliecinājos, ka man ciešāk jāpieķeras Jehovam,” pieredzētajā dalās Delfina. ”Viņš ir tik labs kā neviens cits. Tad es izveidoju sarakstu, kurā atzīmēju, ko es varētu darīt kopā ar citiem, lai veidotu ar viņiem attiecības, kas balstītos uz garīgām vērtībām. Es iemācījos saskatīt citos labo un izturēties pret viņiem tā, it kā tas būtu viss, kas viņos ir.”

Protams, draugi, kas kalpo Dievam, tik un tā ir nepilnīgi. Tieši tāpat kā jebkurš cits cilvēks, Jehovas liecinieki dzīvē saskaras ar grūtībām. Bet tas, ko cilvēks uzzina no Bībeles, viņu mudina palīdzēt citiem, kad vien tas ir iespējams. Ir saprātīgi meklēt šādus draugus. Bet vai Bībeles principi var noderēt arī situācijās, kurām pašreiz nav risinājuma, piemēram, ja runa ir par hroniskām veselības problēmām vai tuvinieka nāvi?