Godāsim Jehovu, savā rīcībā izpaužot cieņu

”Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.” (Ps. 104:1.)

1., 2. a) Kā jūs paskaidrotu, ko nozīmē izpaust godu un cieņu? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

APRAKSTOT Jehovas augsto un godājamo stāvokli, Bībelē ir teikts, ka viņš ir ”godībā tērpies”. (Ps. 104:1.) Protams, šeit par tērpšanos ir runāts pārnestā nozīmē. Bet, ja runā par cilvēku ārieni, jāatzīst, ka bieži jau ar savu apģērbu vien mēs apliecinām, vai cienām un godājam apkārtējos. Piemēram, apustulis Pāvils par to, kādām jābūt kristietēm, rakstīja: ”Sievas pieklājīgā uzvedībā [”piedienīgi tērptas”, JD-07], kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku.” (1. Tim. 2:9.) Taču cieņa pret Jehovas ”bijājamo godību” ir saistīta ar daudz ko vairāk nekā tikai mūsu ārieni. (Īj. 37:22.)

² Bībelē lietoto senebreju vārdu, kas bieži tulkots ar vārdiem ”godība” un ”gods”, var tulkot arī ”varenība”, ”cildenums” un ”diženums”. Vārdnīcas godu skaidro kā morālu atzinību, cildinājumu, pagodinājumu, cienījamu stāvokli. Neviens nav pelnījis lielāku atzinību un cieņu kā Jehova. Tā kā mēs esam viņa kalpi, mums būtu jācenšas ar saviem vārdiem un darbiem sagādāt viņam godu un parādīt cieņu. Kāpēc cilvēki spēj paust cieņu? Kā ir atklājies Jehovas cildenums un godība? Kā viņa augstajam stāvoklim būtu jāietekmē mūs? Kā Jēzus Kristus godāja un cienīja citus? Kā mēs varam paust cieņu savā kalpošanā?

Kāpēc mēs spējam paust cieņu

3., 4. a) Kā mums jārīkojas, zinot, kāds gods mums ir piešķirts? b) Uz ko pravietiski attiecas 8. psalma 6.—10. pants? (Skat. zemsvītras piezīmi.) c) Kam Jehova pagātnē piešķīra godu?

³ Mēs visi spējam paust godu un cieņu tāpēc, ka esam radīti pēc Dieva tēla. Jehova pagodināja pirmo cilvēku, uzticēdams viņam rūpēties par zemi. (1. Moz. 1:26, 27.) Pat pēc tam, kad cilvēki bija zaudējuši pilnību, Jehova apstiprināja to, ka cilvēkiem ir uzdots rūpēties par zemi, tātad viņš joprojām apveltī cilvēkus ar godu. (Nolasīt Psalmu 8:6—10.) * Zinot, ka mums ir piešķirts tāds gods, mums ar bijību un cieņu jāslavē Jehovas diženais vārds.

⁴ It īpaši Jehova ar godu apveltī tos, kas viņam kalpo. Jehova pagodināja Ābelu, pieņemdams viņa sagatavoto upuri, taču viņa brāļa Kaina nesto upuri Jehova noraidīja. (1. Moz. 4:4, 5.) Mozum Jehova teica, lai  viņš kaut ko no sava goda un diženuma piešķir Jozuam — vīram, kam bija jāpārņem Mozus pienākumi un turpmāk jāvada izraēliešu tauta. (4. Moz. 27:20.) Par Dāvida dēlu Salamanu Bībelē sacīts: ”Tas Kungs pārlieku pacēla Salamanu pāri citiem, visam Israēlam to redzot, un Viņš tam piešķīra tādu ķēniņa varas godību, kāda vēl nekad nebija tikusi piešķirta nevienam ķēniņam pār Israēlu pirms viņa.” (1. Laiku 29:25.) Dievs dāvā izcilu godu augšāmceltajiem svaidītajiem kristiešiem, kas ir dedzīgi vēstījuši par Dieva ”valstības brīnišķo spožumu un godību”. (Ps. 145:11—13.) Arī Jēzus ”citas avis”, kuru pulks kļūst aizvien lielāks, slavē Jehovu, un tāpēc tām ir piešķirts godpilns stāvoklis. (Jāņa 10:16.)

Atklājas Jehovas cildenums un godība

5. Cik liela ir Jehovas godība un diženums?

⁵ Kādā psalmā, kurā Dieva diženums pretstatīts cilvēka niecīgumam, Dāvids dziedāja: ”Kungs, mūsu valdniek, cik augsti godājams Tavs vārds visās zemēs! Tava varenība sniedzas debesu augstumos!” (Ps. 8:2.) Dievs Jehova vienmēr ir bijis un vienmēr būs pati diženākā un cienījamākā persona Visumā — viņš tāds bija jau pirms ”debesu un zemes” radīšanas, un tāds viņš būs arī pēc tam, kad izcilā veidā piepildīsies viņa nodoms pārvērst zemi par paradīzi un dāvāt cilvēkiem pilnību. (1. Moz. 1:1; 1. Kor. 15:24—28; Atkl. 21:1—5.)

6. Kāpēc psalmu sacerētājs rakstīja, ka Jehova ir tērpies godībā?

⁶ Psalmu sacerētājs, jādomā, juta dziļu saviļņojumu, mierīgās un skaidrās naktīs vērodams bezgalīgo, kā mirdzošiem dārgakmeņiem nosēto debesjumu. Apbrīnas pilns par to, ka Dievs Jehova bija ”izpletis debesis kā telts segu”, un par citiem viņa brīnišķīgajiem radīšanas darbiem, psalmu sacerētājs rakstīja, ka Dievs ir godībā tērpies. (Nolasīt Psalmu 104:1, 2.) Mūsu neredzamā un visvarenā Radītāja godība un diženums atklājas viņa redzamajos darbos.

7., 8. Kā debesis liecina par Jehovas godību un diženumu?

⁷ Piemēram, varam padomāt par mūsu Galaktiku. Milzīgajā zvaigžņu un planētu okeānā planēta Zeme šķiet tik niecīga kā smilšu graudiņš nepārredzami plašā krastmalā. Mūsu Galaktikā ir vairāk nekā 100 miljardi zvaigžņu. Ja kāds spētu skaitīt zvaigznes 24 stundas diennaktī, ik sekundi pieskaitot vienu zvaigzni, viņam būtu nepieciešami vairāk nekā 3000 gadi, lai saskaitītu 100 miljardus zvaigžņu.

⁸ Ja jau mūsu Galaktikā vien ietilpst vismaz 100 miljardi zvaigžņu, ko gan var sacīt par Visumu kopumā? Astronomi uzskata, ka pavisam pastāv no 50 līdz 125 miljardiem galaktiku. Cik tad zvaigžņu ir Visumā? Pat ja kāds to spētu aplēst, šis skaits cilvēka prātam būtu grūti aptverams, taču Jehova ”nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā”. (Ps. 147:4.) Vai gan, saprotot to, cik liela ir Jehovas godība un diženums, mēs nejūtam vēlēšanos slavēt viņa izcilo vārdu?

9., 10. Kā mūsu Radītāja izcilā gudrība izpaužas tajā, ka viņš mums ir devis maizi?

⁹ Bet tagad pēc pārdomām par debesu diženumu pievērsīsim uzmanību kaut kam tik ikdienišķam kā maize. Jehova, kas ir ”radījis debesis un zemi”, ir arī tas, kas ”dod maizi izsalkušiem”. (Ps. 146:6, 7, LB-65r.) Viņa godība un diženums atspoguļojas viņa izcilajos darbos, un viens no tiem ir tas, ka viņš ir radījis augus, ko cilvēki izmanto, lai iegūtu izejvielas maizei. (Nolasīt Psalmu 111:1—5.) Jēzus mācīja savus sekotājus lūgt Dievu: ”Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.” (Mat. 6:11.) Daudzām senajām tautām, arī izraēliešiem, maize bija viens no uztura pamatproduktiem. Kaut arī maize tiek uzskatīta par vienkāršu produktu, ķīmiskie procesi, kas sekmē nedaudzo  izejvielu pārtapšanu garšīgā maizē nebūt nav vienkārši.

¹⁰ Bībeles laikos izraēlieši maizi parasti gatavoja no kviešu vai miežu miltiem un ūdens, dažkārt pievienojot arī raugu. Šīm vienkāršajām izejvielām savienojoties, maizes cepšanas procesā veidojas pārsteidzošs skaits ķīmisku savienojumu, kas mijiedarbojas savā starpā. Kādas ir šīs mijiedarbības, līdz galam vēl nav noskaidrots. Turklāt arī tas, kā maize asimilējas cilvēka organismā, ir apbrīnojams un sarežģīts process. Ir saprotams, kāpēc psalmu sacerētājs rakstīja: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis.” (Ps. 104:24.) Vai arī mēs izjūtam pamudinājumu slavēt Jehovu?

Kā mūs ietekmē Dieva godība un diženums

11., 12. Kā mūs var ietekmēt pārdomas par Dieva radīšanas darbiem?

¹¹ Mums nav jābūt astronomiem, lai apbrīnotu naksnīgās debesis, ne arī ķīmiķiem, lai izgaršotu maizes riecienu. Tomēr, lai labāk saprastu mūsu Radītāja diženumu, mums ir jāatvēl laiks pārdomām par viņa radīšanas darbiem. Ko šādas pārdomas var dot? Tās mūs var ietekmēt tāpat kā pārdomas par citiem Dieva darbiem.

¹² Par izcilajiem Jehovas darbiem, ko viņš bija veicis savas tautas labā, Dāvids dziedāja: ”Tavas godības diženumu un krāšņumu, Tavus brīnumus es pārdomāšu!” (Ps. 145:5, VDP.) Mēs varam sekot Dāvida piemēram, iedziļinoties Bībelē un atvēlot laiku pārdomām par izlasīto. Šādas pārdomas vairo mūsu bijību pret Jehovas godību un diženumu un mudina mūs cildināt viņu, gluži tāpat kā to darīja Dāvids, kas vērsās pie Jehovas ar vārdiem: ”Es sludināšu Tavu varenību.” (Ps. 145:6.) Pārdomām par Dieva brīnišķīgajiem darbiem būtu jāstiprina mūsu attiecības ar viņu un jāmudina mūs ar entuziasmu un apņēmību stāstīt par viņu citiem. Vai mēs dedzīgi sludinām labo vēsti un palīdzam citiem uzzināt par Dieva Jehovas godību un varenību?

Jēzus piemērs

13. a) Ko Jehova piešķīra savam Dēlam, kā var lasīt Daniēla 7:13, 14? b) Kā Ķēniņš Jēzus izturas pret saviem padotajiem?

¹³ Dieva dēls Jēzus Kristus dedzīgi sludināja labo vēsti un godināja savu diženo debesu Tēvu. Jehova savam vienpiedzimušajam Dēlam piešķīra īpašu godu, dodams viņam ”varu.. un valdīšanu”. (Nolasīt Daniēla 7:13, 14.) Tomēr Jēzus nav augstprātīgs un nepieejams. Gluži pretēji — viņš ir līdzjūtīgs valdnieks, kas labi saprot savu padoto ierobežotās spējas un izturas pret viņiem ar cieņu.  Pievērsīsim uzmanību, kā Jēzus, kam bija jākļūst par Dieva ieceltu ķēniņu, savas zemes dzīves laikā izturējās pret cilvēkiem, īpaši pret tiem, kurus citi atraidīja un nicināja.

14. Kā senajā Izraēlā izturējās pret spitālīgiem cilvēkiem?

¹⁴ Senatnē cilvēks, kas bija saslimis ar spitālību, cieta lielas mokas gadiem ilgi, līdz pat savai nāvei. Slimība pamazām pārņēma visu ķermeni. Tika uzskatīts, ka izārstēt šo slimību ir tikpat kā neiespējami, gluži kā piecelt kādu no nāves. (4. Moz. 12:12; 2. Ķēn. 5:7, 14.) Ar spitālību slimi cilvēki tika atzīti par nešķīstiem, un sabiedrība pret viņiem izturējās ar riebumu un no viņiem novērsās. Kad spitālīgais tuvojās citiem, viņam bija jāsauc: ”Nešķīsts! nešķīsts!” (3. Moz. 13:43—46.) Ar spitālību slimais bija gandrīz kā miris. Pēc rabīnu likumiem, spitālīgs cilvēks nedrīkstēja pieiet nevienam tuvāk par aptuveni pusotru metru. Kādā darbā ir stāstīts par reliģisko vadītāju, kas, jau pa lielu gabalu redzēdams spitālīgo, meta tam ar akmeņiem, lai tas netuvotos.

15. Kā Jēzus izturējās pret kādu spitālīgo?

¹⁵ Ievērības cienīgi ir tas, ko darīja Jēzus, kad pie viņa pienāca kāds spitālīgs vīrietis un lūdza, lai viņš to izārstētu. (Nolasīt Marka 1:40—42, LB-65r.) Jēzus nevis raidīja prom šo sabiedrības atstumto cilvēku, bet gan izturējās pret to ar līdzjūtību un cieņu. Viņš redzēja, cik ļoti šim cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, un viņa sirdi pārņēma līdzjūtība. Dziļi aizkustināts, Jēzus nekavējoties rīkojās — viņš izstiepa roku, aizskāra spitālīgo un to izdziedināja.

16. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jēzus izturējās pret citiem?

¹⁶ Kā mēs, Jēzus sekotāji, varam līdzināties Jēzum, kas atspoguļoja sava Tēva attieksmi pret cilvēkiem? Viens veids, kā to darīt, ir atzīt, ka visi cilvēki neatkarīgi no sociālā statusa, veselības stāvokļa un vecuma ir pelnījuši, lai pret viņiem izturētos ar cieņu un respektētu viņu goda jūtas. (1. Pēt. 2:17.) Ir īpaši svarīgi, lai kristieši, kam ir piešķirta zināma vara, piemēram, vīri, vecāki un draudzes vecākie, ar cieņu izturētos pret tiem, par kuriem viņiem ir jāgādā, un palīdzētu tiem saglabāt pašcieņu. Bībelē ir uzsvērts, ka tā jārīkojas visiem kristiešiem. Tajā teikts: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.” (Rom. 12:10.)

Paudīsim cieņu savā kalpošanā

17. Ko mēs mācāmies no tā, kas Bībelē teikts par cieņas parādīšanu pielūgsmē?

¹⁷ Mums īpaši jāparāda cieņa tad, kad mēs tuvojamies Jehovam pielūgsmē. ”Uzmani savu kāju, kad tu eji Dieva namā,” teikts Salamana Mācītāja grāmatas 4. nodaļas  17. pantā. Gan Mozum, gan Jozuam bija pavēlēts svētā vietā novilkt apavus, lai viņi apliecinātu cieņu un bijību pret Jehovu. (2. Moz. 3:5; Joz. 5:15.) Izraēliešu priesteriem bija jāvalkā linu bikses, ”lai apklātu miesas plikumu”. (2. Moz. 28:42, 43.) Šīs prasības ievērošana novērsa iespēju, ka priesteriem varētu nepiedienīgi atkailināties ķermenis, kad viņi kalpoja pie altāra. Arī citiem priesteru ģimenes locekļiem savā rīcībā bija jāpauž pienācīga cieņa.

18. Kā mums jārīkojas, lai paustu cieņu savā kalpošanā?

¹⁸ Jehovas kalpiem jāpauž cieņa visās dzīves jomās. Bet, lai mēs paši būtu pelnījuši cieņu, mums jāizturas ar cieņu pret citiem. Cieņa, ko mēs parādām, nedrīkst būt vienīgi ārēja, tāda, kas redzama tikai cilvēku acīm, — tai jāsakņojas mūsu sirdī, jo Dievs redz, kādi mēs esam patiesībā. (1. Sam. 16:7; Sal. Pam. 21:2.) Cieņas pilnai attieksmei jāatspoguļojas visā mūsu rīcībā, tai jāietekmē mūsu attiecības ar citiem un pat mūsu viedoklis par sevi. Tai jāizpaužas visu laiku un jābūt redzamai it visā, ko mēs sakām un darām. Ja ir runa par mūsu izturēšanos un ārējo izskatu, mēs ņemam vērā apustuļa Pāvila vārdus: ”Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai kalpošana netiek pelta. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi.” (2. Kor. 6:3, 4, LB-65r.) Mēs ”visās lietās [esam] rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai”. (Tit. 2:10.)

Vienmēr izpaudīsim cieņu

19., 20. a) Kā mēs varam parādīt cieņu pret citiem? b) Kā mums būtu jācenšas rīkoties, ja runa ir par cieņu?

¹⁹ Svaidītie kristieši, kas nāk, ”Kristus sūtīti”, pauž cieņu. (2. Kor. 5:20.) ”Citām avīm”, kas viņus uzticīgi atbalsta, ir gods būt par Mesijas Valstības vēstnešiem. Gan sūtnis, gan viņa palīgi droši un ar cieņu runā, pārstāvēdami savu valsti. Tāpat arī mums ar cieņu un drosmi jārunā, atbalstot Dieva Valstību. (Efez. 6:19, 20.) Turklāt tad, kad mēs nesam citiem ”labas ziņas”, mēs viņiem parādām cieņu un godu. (Jes. 52:7.)

²⁰ Mums jācenšas slavēt Dievu, ar cieņu izturoties pret viņa godību. (1. Pēt. 2:12.) Centīsimies vienmēr parādīt dziļu cieņu pret Dievu Jehovu un pret mūsu ticības biedriem. Paudīsim cieņu savā kalpošanā, lai iepriecinātu Jehovu, kas ir tērpies cildenumā un godībā!

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā mūs būtu jāietekmē pārdomām par Jehovas cildenumu un godību?

• Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jēzus izturējās pret kādu spitālīgu cilvēku?

• Kā mēs varam godāt Jehovu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 12. lpp.]

Kā Jehova pagodināja Ābelu?

[Attēls 14. lpp.]

Viens no Jehovas izcilajiem darbiem ir tas, ka viņš mums ir devis maizi

[Attēls 15. lpp.]

Ko mēs mācāmies no tā, kā Jēzus izturējās pret kādu spitālīgu cilvēku?

[Attēls 16. lpp.]

Cieņas pilna kalpošana ietver sevī to, ka mums jāgodā Jehova