Jehovas liecinieki savu reliģisko un humanitāro darbību veic vairāk nekā 200 zemēs. Taču tikai aptuveni 35 zemēs ar vietējiem ziedojumiem pietiek, lai segtu visus izdevumus. Kā tiek finansēta Jehovas liecinieku darbība valstīs ar ierobežotiem resursiem?

Jehovas liecinieku Vadošā padome izvērtē, kas ticības biedriem visā pasaulē ir vajadzīgs, lai viņi varētu pielūgt Dievu un sludināt labo vēsti. Tiek izstrādāts budžets, un saskaņā ar to tiek izmantoti esošie līdzekļi. Ja kāda Jehovas liecinieku filiāle saņem vairāk ziedojumu, nekā tai ir nepieciešams, pārpalikums nonāk to filiāļu rīcībā, kurām līdzekļu trūkst. Jehovas liecinieki seko paraugam, ko rādīja kristieši pirmajā gadsimtā: tie, kam materiālā ziņā klājās labāk, palīdzēja ticības biedriem, kas bija trūkumā, un ”tā notika izlīdzināšana”. (2. Korintiešiem 8:14.)

Ko par šādu palīdzību domā mūsu ticības biedri? Piemēram, Tanzānijā vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju ir spiesti iztikt ar nepilniem diviem eiro dienā. Par ziedojumiem, ko ir devuši brāļi un māsas visā pasaulē, tika izremontēta Mafingas draudzes valstības zāle. Brāļi un māsas no šīs draudzes rakstīja: ”Pēc remonta sapulču apmeklētāju skaits ir ievērojami pieaudzis. Mēs gribam teikt lielu paldies Jehovas organizācijai un starptautiskajai brāļu un māsu saimei. Pateicoties ticības biedru devīgumam, mums tagad ir tik brīnišķīga valstības zāle!”

Šrilankā Covid-19 pandēmijas dēļ daļai mūsu ticības biedru trūkst pārtikas. Viņu vidū ir Imara Fernando un viņas dēlēns Enošs. Tā kā ticības biedri citās zemēs ir dāsni ziedojuši, Imara un Enošs ir saņēmuši nepieciešamo palīdzību. Māte ar dēlu uztaisīja kartīti, kurā rakstīja: ”Mēs esam pateicīgi brāļiem, kas mums parādīja mīlestību šajos grūtajos laikos. Mēs esam ļoti priecīgi, ka varam piederēt pie šīs ģimenes, un lūdzam Jehovu, lai viņš, ritot pēdējām dienām, palīdzētu visiem brāļiem un māsām.”

Lai kur mūsu ticības biedri dzīvotu, viņi labprāt dalās tajā, kas viņiem ir. Enošs, piemēram, ir izgatavojis nelielu ziedojumu kastīti, lai arī viņš varētu ziedot tiem, kam klājas grūti. Ļoti devīga ir arī Gvadalupe Alvaresa, kas dzīvo Meksikas daļā, kur lielākajai daļai nav nekādu regulāru ienākumu un, ja ir, tad tikai minimālā alga. Tomēr viņa ziedo tik, cik viņa var. Gvadalupe raksta: ”Es esmu pateicīga Jehovam par viņa labestību un uzticīgo mīlestību, un es zinu, ka mani ziedojumi kopā ar citu ziedojumiem tiks izmantoti brāļu un māsu labā.”

Filiāles, kurām ir līdzekļu pārpalikums, labprāt tajā dalās. Entonijs Karvaļu, kas ir Brazīlijas filiāles komitejas loceklis, stāsta: ”Ilgus gadus mums pašiem bija nepieciešama finansiāla palīdzība no citām zemēm. Šis atbalsts ir veicinājis milzīgu sludinātāju skaita pieaugumu. Tagad mūsu finansiālā situācija ir mainījusies, un mēs varam palīdzēt citiem. Brāļi un māsas saprot, ka sludināšanas darbs norit visā pasaulē un ka viņiem, Jēzus sekotājiem, ir iespēja to pašaizliedzīgi atbalstīt.”

Kā būtu ieteicams rīkoties, ja vēlamies palīdzēt brāļiem un māsām, kam klājas grūti? Ziedosim līdzekļus pasaules mēroga darbam, nevis sūtīsim naudu kādai konkrētai filiālei. To var izdarīt, iemetot naudu valstības zāles ziedojumu kastītē ar uzrakstu ”Pasaules mēroga darbam” vai izmantojot vietni donate.dan124.com. Visi ziedojumi tiek augstu vērtēti.